100 000 € tavā kontā: kāpēc latvieši izvēlas akcijas, nevis savu biznesu?

Pirms dažām dienām mēs uzdevām vienu vienkāršu jautājumu Latvijas uzņēmēju kopienai:

> "Šodien tavā kontā iekrīt +100 000 €. Ko darīsi?"

Atbildēja 76 cilvēki. Un rezultāti lika aizdomāties.

Vairāk nekā puse izvēlējās akcijas vai obligācijas

Ne savu biznesu. Ne komandu. Ne jaunu produktu. Finanšu tirgus – kaut kur ārpus Latvijas, kaut ko, ko viņi nepārvalda paši.

Un ziniet ko? Tas ir ļoti loģiski no mūsu kultūras viedokļa.

Hofstede indekss: kāpēc mēs tā domājam

Geerts Hofstede ir viens no pasaulē citētākajiem kultūru pētniekiem. Viņš ir izmērījis desmitiem valstu un izveidojis indeksu, kas parāda, kā kultūra ietekmē lēmumus.

Latvija šajā indeksā uzrāda ļoti augstu "nenoteiktības izvairīšanās" rādītāju. Tas nozīmē vienu lietu:

• mēs kā tauta bīstamies no nenoteiktības;
• mēs gribam kontroli;
• mēs gribam prognozējamību;
• mēs gribam stabilu zemi zem kājām.

Finanšu aktīvi to dod. Vai vismaz tā šķiet.

Bet vai tiešām akcijas ir drošākas par tavu biznesu?

Padomāsim mirkli.

Akcijas un obligācijas:

• tirgus var kristies par 40 % nākamajā recesijā;
• tu nevari ietekmēt uzņēmuma stratēģiju;
• tava informācija ir tā pati, kas miljoniem citu investoru;
• atdevi nosaka tirgus, ne tu.

Tavs bizness:

• tu zini katru klientu, katru līgumu, katru risku;
• tu vari ietekmēt rezultātu šodien, šonedēļ, šomēnes;
• tu redzi iespējas, kuras citi neredz;
• attiecības ar klientiem ir atkarīgas 100 % no tevis.

100 000 € ieguldīti pareizajā biznesa izaugsmes posmā – jaunā tirgū, lielākā komandā, papildu jaudā, mārketingā – var dot atdevi, ko neviens ETF nesasniegs.

Kāpēc tad izvēle bieži krīt par labu akcijām?

Jo akcijas šķiet drošākas. Tās ir:

• pasīvas – nav jāstrādā vairāk;
• diversificētas – risks ir "izkliedēts";
• abstraktas – ja zaudē, tas ir "tirgus", ne tava kļūda.

Bet tas pats abstraktums ir arī to vājā vieta: tu nezini, ko tu īsti pērc, un tu nevari neko izmainīt.

Kultūra nav liktenis

Augsta nenoteiktības izvairīšanās ir mūsu kultūras iezīme – bet tā nav liktenis. Skandināvijā un Nīderlandē šis rādītājs ir daudz zemāks, un to var redzēt arī viņu uzņēmējdarbības vidē: vairāk riska kapitāla, vairāk straujas izaugsmes uzņēmumu, vairāk reinvestīcijās paša biznesā.

Jautājums nav, vai akcijas ir sliktas. Tās nav. Diversifikācija ir veselīga.

Jautājums ir cits: vai tu izvēlies "drošo" ceļu tāpēc, ka tiešām tici tam, ka tā ir labāk – vai tāpēc, ka tavas bailes no neveiksmes ir spēcīgākas par vēlmi augt?

Praktisks ietvars: kā padomāt par 100 000 €

Pirms automātiski sūti naudu uz brokeru kontu, atbildi sev uz trim jautājumiem:

1. Vai manā biznesā šodien ir izaugsmes posms, kas prasa kapitālu? (jauns tirgus, jauna komanda, jauns produkts, mērogošana)
2. Kāda ir reālā ROI prognoze, ja es ieguldītu šo naudu savā biznesā 12–24 mēnešu griezumā? Salīdzini to ar 6–8 % gada atdevi tirgū.
3. Vai man trūkst kapitāla, vai trūkst plāna? Ja trūkst plāna – ETF tiešām var būt labāka izvēle. Ja trūkst tikai kapitāla – tu, iespējams, atstāj milzīgu vērtību uz galda.

Mūsu pieredze

Strādājot ar uzņēmējiem Latvijā, mēs redzam vienu un to pašu modeli atkal un atkal: uzņēmumi, kas pareizajā brīdī piesaista finansējumu izaugsmei, dažu gadu laikā pārspēj tos, kas "spēlē droši". Ne tāpēc, ka risks ir mazāks – tāpēc, ka iespēju izmaksas ir lielākas, nekā šķiet.

Ja domā par to, kā nākamais kapitāla solis varētu izskatīties tavā biznesā – ne obligāti tieši 100 000 € – uzraksti mums. Bez maksas izvērtēsim, vai un kā finansējuma piesaiste varētu paātrināt tavu izaugsmi.

---

*Aptauja veikta 2026. gada aprīlī Oferta Finance kanālos. Atbilžu skaits: 76.*